Savvaļā dzīve ir dzīvojama un māksla ir jēgpilna
Savvaļa ir tēls kas tajā līdzdarbojas
Konkrēti tā gan viņš nesaka bet katrs to var redzēt
Savvaļa pati ir Savvaļas māksliniece
Un katrs dzejolis ko viņš
Vai varde Savvaļas dīķī nokurkst
Ir salaulāts ar šo vietu
Kā pirmoreiz apprecoties bērnudārza smilškastē
Ko tu tur vīlē?
Un jautājumi ko viņi viens otram uzdod
Ir mākslas priekšmeti
Un tu pēdas nospiedum dubļu takā?
Tu arī gan jau paliki aiz mākslinieka
Šeit vispār ir grūti par kādu pateikt
Tas nu gan nav mākslinieks
Jo dubļu taka Savvaļai piešķir formu
Un arī pēdas vai zābaka nospiedums tajā
Vai Kārļa Vērdiņa pazaudēts zābaks purvā
Bet viņa dzejolis ir
Bet viņa dzejolis noteikti ir
Tas var notikt nejauši un apzināti
Apzināti izgatavoja mākslas objektu
Un arī ir Savvaļas mākslinieki
Arī apzināti
Jo neviens tā nejauši neiepeldina māju ezera vidū
Bet vai viņa apzināti radīja katru iespējamo ceļu
Un neceļu
Kas ved uz “Svētā Kristofera Viesnīcu”?
Ceļi un neceļi ir Savvaļas mākslinieki
To var zināt
Un citi cilvēki ar burtu A vārda sākumā
Pagaidām neviena Savvaļas mākslinieka vārds
Nesākas ar burtu B
Vismaz pasē ne jo piemēram
Bērzs kas ir skaists un tātad mākslinieks sākas
Un beigas kas ir visur klātesošas sākas ar B
Un bezdelīga kas Savvaļas bāzē būvē ligzdu
Atvaino varbūt tu tomēt esi mājas čurkste?
Varbūt tu esi lauku cīrulis?
Roma ir smaidīgs un Savvaļas mākslinieks
Dobjš taures sauciens
Maiga strinkšķoņa
Klusums
Alfabētiskai secībai un šim tekstam nav daudz kopīga
Saukts arī par Krampīti
Nav nemaz speciāli jāsauc jo viņš vienmēr ir klātesošs
Ja ne fiziski tad neizpētīto Savvaļas kukaiņu domiņās
Un viņu piedomāšana stiprina visus kas gadās tuvumā
Savvaļa ir brīnums
Un katrs kam izdevies likt smieties Sabīnei Vernerei
Zina ko nozīmē brīnumdzirkstis cilvēka acīs
Tāpēc viņai var ticēt
Brīnums brīnums brīnums
Dzejolis ir ieskriešanās un lekšana pāri grāvim
Mīlestība ir nogāzies koks kas veido diagonāli
Vienam cilvēkam pie otra
Vai skatītājam uz mākslas darbu
Vai māksliniekam uz to kas vēl tikai būs mākslas darbs
Un viņi prot arī iedot to citiem
Taka parāda ceļu ārā no meža
Biezoknis parāda ceļu uz apmaldīšanos
Kad tu gribi kaut kur nokļūt tad ir jāiet
Un citi arī gribēja lai viņi nāk
Un arī Savvaļas mākslinieks
Un neticami skaisti dzied un arī ir Savvaļas mākslinieks
Un dziesmas ir Savvaļas mākslinieces
Savā ziņā arī ir dziesmas un noteikti Savvaļas mākslinieces
Tāpat kā pumpurs zarā ir un tad ir puķe
Kas tu esi Savvaļā?
Kāds tu esi kad sev patīc?
Kādus jautājumus Savvaļa uzdod Katrīnai Eglītei?
Un Evitai Vasiļjevai? Ģirtam Muižniekam?
Un Viesturam Damrozem?
Kādu jautājumu uzdod ūdens ūdensmērītājam?
Vai Lindas Vigdorčikas darbi ir pretjautājumi
Lindas Vigdorčikas jautājumiem?
Ko tu tur vīlē?
Bet arī kokmateriālu
Nav zināms tikai ko redz koks kad koks redz Andri Eglīti
Un ko vispār nozīmē kokam redzēt
Bet viņus noteikti vieno cieņpilnas attiecības
Ģirtu Muižnieku un melno krāsu vieno cieņpilnas attiecības
Tāpat kā ugunskuru vieno cieņpilnas attiecības ar nakti
Jo tie izgaismo viens otru
Un tad tie arī izgaismojas
Savu lukturīti Savvaļā spīdina arī Romāns Apuriņš
Un Savvaļa spīdina lukturīti pretim
Un pretim Tomam Ceļmilleram
Un Laimdotai Mallei paspīdina lai viņa nāk
Šis dzejolis vēl nav noslēdzies
Un tad kad šis dzejolis priecīgi atcerēsies vēl kādu
Tad luktura gaismiņā vai kukaiņu domiņās vai tieši sirdī
Parādīsies vēl kāds Savvaļas mākslinieks
